“Maksātnespējas sistēmas kvalitāte ietekmē ne tikai privāto, bet arī publisko sektoru, jo valsts budžets zaudē līdzekļus, kuri netiek atgūti biznesa maksātnespējas gadījumos. Tāpēc pareizi funkcionējošai sistēmai ir izšķiroša nozīme valsts ekonomikas attīstībā un ilgtspējībā; tā kvalitāte ietekmē uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī valsts pievilcību investoriem, ”savā atklāšanas uzrunā diskusijā par tiesiskumu maksātnespējas procesos sacīja Saeimas priekšsēdētāja vietniece Inese Lībiņa-Egnere glābšanas pasākumi, ko piektdien, 3. jūnijā, rīkoja Saeima.
Atsaucoties uz Valsts kontroles ziņojumu, Eiropas Komisijas izdotajiem ieteikumiem Latvijai, kā arī dažādiem pētījumiem par maksātnespēju, Lībiņa-Egnere atzīmēja, ka centieni uzlabot sabiedrisko uzraudzību pār maksātnespējas procesa administratoriem ir saskārušies ar dažiem šķēršļiem.
“Latvija atpaliek no citām valstīm aktīvu atgūšanā no maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šī gada Pasaules bankas pētījumu Doing Business, Latvijā kreditoriem ir gandrīz par 50% mazāk iespēju nekā citās OECD valstīs atgūt savus aktīvus pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, ”sacīja Lībiņa-Egnere.
Saeimas priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka pēdējā mēneša laikā, reaģējot uz šī pētījuma pārsteidzošajiem secinājumiem, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomiteja ir izvirzījusi jautājumu par maksātnespējas regulējumu. Lībiņa-Egnere pauda gandarījumu, ka Saeimai sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ir izdevies apvienot visas trīs varas atzari - likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu -, kā arī kā uzņēmējiem meklēt visefektīvākos maksātnespējas procesā identificēto problēmu risinājumus un ieskicēt turpmākās sadarbības iespējas.
Uzrunājot diskusijas dalībniekus, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka godīgs, caurskatāms un paredzams maksātnespējas process rada drošu uzņēmējdarbības vidi un veicina valsts ekonomisko izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka “jebkurš godīgs uzņēmējs izveido savu biznesu ar mērķi gūt peļņu, nevis nonākt līdz maksātnespējai. Bet, ja tas notiek, tad ir svarīgi runāt par godīgu parādnieku. Tāpēc maksātnespēja ir būtisks elements iespējamā uzņēmuma pastāvēšanas secināšanā. ”
Atsaucoties uz Valsts kontroles ziņojumu, Eiropas Komisijas izdotajiem ieteikumiem Latvijai, kā arī dažādiem pētījumiem par maksātnespēju, Lībiņa-Egnere atzīmēja, ka centieni uzlabot sabiedrisko uzraudzību pār maksātnespējas procesa administratoriem ir saskārušies ar dažiem šķēršļiem.
“Latvija atpaliek no citām valstīm aktīvu atgūšanā no maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šī gada Pasaules bankas pētījumu Doing Business, Latvijā kreditoriem ir gandrīz par 50% mazāk iespēju nekā citās OECD valstīs atgūt savus aktīvus pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, ”sacīja Lībiņa-Egnere.
Saeimas priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka pēdējā mēneša laikā, reaģējot uz šī pētījuma pārsteidzošajiem secinājumiem, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomiteja ir izvirzījusi jautājumu par maksātnespējas regulējumu. Lībiņa-Egnere pauda gandarījumu, ka Saeimai sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ir izdevies apvienot visas trīs varas atzari - likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu -, kā arī kā uzņēmējiem meklēt visefektīvākos maksātnespējas procesā identificēto problēmu risinājumus un ieskicēt turpmākās sadarbības iespējas.
Uzrunājot diskusijas dalībniekus, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka godīgs, caurskatāms un paredzams maksātnespējas process rada drošu uzņēmējdarbības vidi un veicina valsts ekonomisko izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka “jebkurš godīgs uzņēmējs izveido savu biznesu ar mērķi gūt peļņu, nevis nonākt līdz maksātnespējai. Bet, ja tas notiek, tad ir svarīgi runāt par godīgu parādnieku. Tāpēc maksātnespēja ir būtisks elements iespējamā uzņēmuma pastāvēšanas secināšanā. ”
No comments:
Post a Comment