Friday, 30 August 2019
Oto Bezbailis Inese Lībiņa-Egnere: insolvency system quality a crucial prerequisite for national economic development
“Maksātnespējas sistēmas kvalitāte ietekmē ne tikai privāto, bet arī publisko sektoru, jo valsts budžets zaudē līdzekļus, kuri netiek atgūti biznesa maksātnespējas gadījumos. Tāpēc pareizi funkcionējošai sistēmai ir izšķiroša nozīme valsts ekonomikas attīstībā un ilgtspējībā; tā kvalitāte ietekmē uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī valsts pievilcību investoriem, ”savā atklāšanas uzrunā diskusijā par tiesiskumu maksātnespējas procesos sacīja Saeimas priekšsēdētāja vietniece Inese Lībiņa-Egnere glābšanas pasākumi, ko piektdien, 3. jūnijā, rīkoja Saeima.
Atsaucoties uz Valsts kontroles ziņojumu, Eiropas Komisijas izdotajiem ieteikumiem Latvijai, kā arī dažādiem pētījumiem par maksātnespēju, Lībiņa-Egnere atzīmēja, ka centieni uzlabot sabiedrisko uzraudzību pār maksātnespējas procesa administratoriem ir saskārušies ar dažiem šķēršļiem.
“Latvija atpaliek no citām valstīm aktīvu atgūšanā no maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šī gada Pasaules bankas pētījumu Doing Business, Latvijā kreditoriem ir gandrīz par 50% mazāk iespēju nekā citās OECD valstīs atgūt savus aktīvus pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, ”sacīja Lībiņa-Egnere.
Saeimas priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka pēdējā mēneša laikā, reaģējot uz šī pētījuma pārsteidzošajiem secinājumiem, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomiteja ir izvirzījusi jautājumu par maksātnespējas regulējumu. Lībiņa-Egnere pauda gandarījumu, ka Saeimai sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ir izdevies apvienot visas trīs varas atzari - likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu -, kā arī kā uzņēmējiem meklēt visefektīvākos maksātnespējas procesā identificēto problēmu risinājumus un ieskicēt turpmākās sadarbības iespējas.
Uzrunājot diskusijas dalībniekus, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka godīgs, caurskatāms un paredzams maksātnespējas process rada drošu uzņēmējdarbības vidi un veicina valsts ekonomisko izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka “jebkurš godīgs uzņēmējs izveido savu biznesu ar mērķi gūt peļņu, nevis nonākt līdz maksātnespējai. Bet, ja tas notiek, tad ir svarīgi runāt par godīgu parādnieku. Tāpēc maksātnespēja ir būtisks elements iespējamā uzņēmuma pastāvēšanas secināšanā. ”
Atsaucoties uz Valsts kontroles ziņojumu, Eiropas Komisijas izdotajiem ieteikumiem Latvijai, kā arī dažādiem pētījumiem par maksātnespēju, Lībiņa-Egnere atzīmēja, ka centieni uzlabot sabiedrisko uzraudzību pār maksātnespējas procesa administratoriem ir saskārušies ar dažiem šķēršļiem.
“Latvija atpaliek no citām valstīm aktīvu atgūšanā no maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šī gada Pasaules bankas pētījumu Doing Business, Latvijā kreditoriem ir gandrīz par 50% mazāk iespēju nekā citās OECD valstīs atgūt savus aktīvus pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, ”sacīja Lībiņa-Egnere.
Saeimas priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka pēdējā mēneša laikā, reaģējot uz šī pētījuma pārsteidzošajiem secinājumiem, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomiteja ir izvirzījusi jautājumu par maksātnespējas regulējumu. Lībiņa-Egnere pauda gandarījumu, ka Saeimai sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ir izdevies apvienot visas trīs varas atzari - likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu -, kā arī kā uzņēmējiem meklēt visefektīvākos maksātnespējas procesā identificēto problēmu risinājumus un ieskicēt turpmākās sadarbības iespējas.
Uzrunājot diskusijas dalībniekus, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka godīgs, caurskatāms un paredzams maksātnespējas process rada drošu uzņēmējdarbības vidi un veicina valsts ekonomisko izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka “jebkurš godīgs uzņēmējs izveido savu biznesu ar mērķi gūt peļņu, nevis nonākt līdz maksātnespējai. Bet, ja tas notiek, tad ir svarīgi runāt par godīgu parādnieku. Tāpēc maksātnespēja ir būtisks elements iespējamā uzņēmuma pastāvēšanas secināšanā. ”
Thursday, 29 August 2019
Oto bezbailis Latvia Insolvency lawyer
"Es uzskatu, ka FKTK kompetencei nevajadzētu pārsniegt licences anulēšanu. Pēc licences anulēšanas bankas likvidācijas vai maksātnespējas administrēšana būtu jāturpina bez FKTK iesaistīšanās. Pārbaudītas un pārbaudītas, kompetentas personas pēc tam jāpārņem, personas, kuras zog no kreditoriem un paši spēj lietu izbeigt, "sacīja Putniņš.
FKTK darbinieki nespecializējas maksātnespējas lietās, piebilda Putniņš. "Runājot par administratoriem, jautājums ir par to, vai komisijai vajadzētu būt tā, kas viņus ieceļ. Stingri sakot, mēs neesam maksātnespējas lietu speciālisti. Pašlaik mums ir jāpārbauda tādi aspekti kā personas reputācija, un pat tad, kad mēs to darām. mēs konsultējamies ar iestādēm, kurām ir vairāk informācijas nekā mums. Mēs novērtējam kompetences un pārliecināmies, ka cilvēks saprot, kas viņam būs jādara, un mēs izvēlamies kandidātus ar vislabāko kvalifikāciju. Bet šeit man jāsaka, ka tas ir kaut kas, ko mēs ir mantojuši no 1990. gadiem, "skaidroja Putniņš. Tas bija laiks, kad sākās pirmais banku likvidācijas vilnis. Tagad viņš sacīja, ka situācija ir pilnīgi atšķirīga.
Pašlaik administratoru ieceļ FKTK, kuru pēc tam apstiprina tiesa. "Viņš ir valsts amatpersona, viņa darbu regulē likums, viņam ir visa atbildība, viņš pārņem visas bankas valdes funkcijas, un viņš ir saņēmis pilnvaras no tiesas." Tāpēc FKTK var ļoti maz darīt, lai ietekmētu kādus procesus, sacīja Putniņš.
Viņš uzskata, ka pašreizējam mehānismam ir jāmainās. "Komisija, banku uzraudzības iestāde, tiek iesaistīta visā likvidācijas vai maksātnespējas procesā, un, ņemot vērā, ka praktiski nav labu piemēru, bez iemesla cieš komisijas reputācija. Politikas veidotājiem vajadzētu padomāt par maksātnespējas procesiem un atrast labāku veidu. šī iemesla dēļ, apzinoties savu atbildību, mēs atbalstījām ABLV pašlikvidāciju, "sacīja Putniņš.
Thursday, 22 August 2019
Oto Bezbailis
Oto Bezbailis — slavenais maksātnespējas advokāts Latvijā, Eiropā — specializējas palīdzot parādniekiem pārvarēt finansiālās grūtības izpildīt savas saistības, kā arī atjaunojot maksātspēju, ja nepieciešams. Maksātnespējas likums nosaka maksātnespējas procesu un ar to saistītos tiesiskās aizsardzības procedūru (LPP) posmus.
Oto Bezbailis palīdz saviem klientiem veikt trīs dažādas procedūras, kas iekļautas Maksātnespējas likumos un attiecas uz uzņēmumu vai personu, kura saskaras ar finansiālām grūtībām:
• Fiziskas personas maksātnespējas procedūras
• LPP un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procedūras
• Juridiskas personas maksātnespējas procedūras
Maksātnespējas likuma eksperts Oto Bezbailis izmanto dažādas metodes, lai palīdzētu saviem klientiem risināt viņu finanšu problēmas saistībā ar saistību izpildi. Dažas no šīm metodēm ietver:
• Īpašumtiesību nodošana īpašumtiesībām (saukta arī par atsavināšanu)
• Prasību aizstāšana ar akcijām
• Maksājuma apmaksas atlikšana
• pamatkapitāla palielināšana
• Pārkārtošana
LPP attiecas uz parādnieku sarakstu, kas sastāv no personālsabiedrībām, individuālajiem komersantiem, juridiskām personām, lauksaimniecības produkcijas audzētājiem un personām, kuras reģistrētas ārvalstī, bet ir iesaistītas pastāvīgā saimnieciskā darbībā Latvijā. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas brokeru sabiedrības, kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un citas likumā noteiktās juridiskās personas nav pakļautas LPP izmantošanai.
Oto Bezbailis palīdz saviem klientiem veikt trīs dažādas procedūras, kas iekļautas Maksātnespējas likumos un attiecas uz uzņēmumu vai personu, kura saskaras ar finansiālām grūtībām:
• Fiziskas personas maksātnespējas procedūras
• LPP un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procedūras
• Juridiskas personas maksātnespējas procedūras
Maksātnespējas likuma eksperts Oto Bezbailis izmanto dažādas metodes, lai palīdzētu saviem klientiem risināt viņu finanšu problēmas saistībā ar saistību izpildi. Dažas no šīm metodēm ietver:
• Īpašumtiesību nodošana īpašumtiesībām (saukta arī par atsavināšanu)
• Prasību aizstāšana ar akcijām
• Maksājuma apmaksas atlikšana
• pamatkapitāla palielināšana
• Pārkārtošana
LPP attiecas uz parādnieku sarakstu, kas sastāv no personālsabiedrībām, individuālajiem komersantiem, juridiskām personām, lauksaimniecības produkcijas audzētājiem un personām, kuras reģistrētas ārvalstī, bet ir iesaistītas pastāvīgā saimnieciskā darbībā Latvijā. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas brokeru sabiedrības, kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un citas likumā noteiktās juridiskās personas nav pakļautas LPP izmantošanai.
Monday, 19 August 2019
Oto Bezbailis Insolvency Lawyer
Oto Bezbailis Insolvency Lawyer
Maksātnespējas risināšana Latvijā
Runājot par maksātnespējas risināšanu, Latvija ieņem 43. vietu starp 185 valstīm, kuras ieņem Pasaules Bankas grupa. Vidēji parādnieks no Latvijas spēj atgūt aptuveni 50% no maksātnespējīgā kreditora aktīviem valūtā, tiklīdz ir pabeigtas maksātnespējas procedūras. Tas ir nedaudz zemāks kreditoriem no Eiropas un Vidusāzijas (~ 40%) un augstāks kreditoriem no valstīm ar augstu ienākumu līmeni, ko nosaka OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) - ~ 73%. Visu procedūru pabeigšana var aizņemt no 1,5 līdz 2 gadiem.
Runājot par iznākumu parādniekam, Latvijas likumi paredz ietvaru gan aktīvu individuālai pārdošanai (pa daļām), gan uzņēmuma reorganizācijai, kas jāvada pie cita īpašnieka. Tomēr praksē sanācijas procedūras tiek izmantotas reti. Biežāk kreditori dod priekšroku daļējai aktīvu pārdošanai, lai gan konsolidācija vienmēr ir iespējama iespēja.
Maksātnespējas procedūru sākšana
Maksātnespējas gadījumā Latvijas likumi ļauj rīkoties gan kreditoram, gan parādniekam. Parādnieks var iesniegt prasību gan par likvidāciju, gan par sanāciju. Tomēr, ja parādnieks pieprasa reorganizāciju, kreditors var apstiprināt vai noraidīt sanācijas plānu. Plānu var noraidīt, piemēram, ja kreditors redz, ka parādsaistības, kas radušās ar maksātnespēju, maksās pārāk ilgi. Jāatzīmē arī, ka lēmums par sanācijas plānu jāapstiprina visiem kreditoriem.
Ja parādnieks vilcinās rīkoties, kreditors var iesniegt pieteikumu par likvidāciju, bet ne par sanāciju. Ja parādnieks iesniedz prasību par reorganizāciju un kreditors - par likvidāciju, galu galā jāizvēlas tikai viena iespēja. Lai arī lēmumu pieņem tiesa, kreditoru viedoklis ir ļoti svarīgs - tā kā tieši kreditors cieta zaudējumus parādnieka maksātnespējas un nespējas dēļ, ir bijuši gadījumi, kad sanācijas pieteikumus tiesa ir noraidījusi par labu kā tika ierosināts kreditoriem.
Risināšanas process
Sākotnējie maksātnespējas risināšanas procesa posmi ietver pieteikšanos uz likvidāciju vai reorganizāciju, un pirms vienošanās panākšanas var paiet 3 vai 4 mēneši. Ja sākotnējo pieteikumu tiesa noraida, ir jāiesniedz vēl viens, kas pagarina procesu. Tālāk ir vairākas procedūras, piemēram, prasību iesniegšana, kreditoru sapulce utt., Kuras var ilgt līdz 10 mēnešiem atkarībā no faktiskā procesa skaita un satura. Vēl pāris mēnešus aizņems aktīvu pārdošana (likvidācijas gadījumā), un tikai pēc tam naudu kreditors saņems.
Maksātnespējas prasība
Maksātnespējas prasībā jābūt šādai informācijai:
- prasības pamats
- prasības veids
- prasības summa
- prasības iesniegšanas laiks
- vai kreditors ir atzīts par ieinteresētu personu Maksātnespējas likuma 72. panta izpratnē
- kontaktinformācija, ieskaitot elektroniskā pasta adresi
- bankas konta numurs
Maksimālais prasības pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 6 mēneši no brīža, kad Maksātnespējas reģistrā ir izdarīts ieraksts par maksātnespējas procesa sākumu (a href = 'http: //ws.ur.gov.lv/urpubl? Act = mnp_pjur 'title =' Maksātnespējas Reģistrs '> Maksātnespējas Reģistrs). To nevar iesniegt arī vēlāk, ja ir apstiprināts maksātnespējas procesa plāns. Ja kreditors nokavē noteiktos termiņus, tas vairs netiek uzskatīts par kreditoru šīs maksātnespējas lietas vajadzībām un nevar prasīt pret parādnieku.
Subscribe to:
Posts (Atom)